Tieslietu nozarē ir izplatīts uzskats, ka tehnoloģijas izraisīs milzīgus traucējumus un juristi paliks bez darba. Taču tam tā nebūt nav jānotiek. Patiesībā ir daudz veidu, kā tehnoloģija var palielināt juristu darba efektivitāti. Mūsu uzdevums ir sagraut šo mītu un parādīt, kā tehnoloģija var palīdzēt nevis kaitēt juristiem.
Tieslietu nozare pārāk ilgi ir pretojusies pārmaiņām. Kaut kādā ziņā tas ir saprotams, jo jurisprudence ir sarežģīta joma un jebkādām izmaiņām tajā var būt tālejošas sekas. Taču šāda pretošanās pārmaiņām bieži nozīmējusi to, ka tieslietu nozare ir palikusi iepakaļ laikā, kad citas nozares ir pieņēmušas jaunas tehnoloģijas un strādāšanas veidus.
Tomēr situācija mainās, jo arvien vairāk juridisko firmu saskata potenciālos ieguvumus, ko sniedz jauno tehnoloģiju izmantošana. Viena no jomām, kurā šīs pārmaiņas ir īpaši labi pamanāmas, ir mākslīgā intelekta izmantošana.
Mākslīgo intelektu bieži uzlūko kā apdraudējumu darba vietām, jo daudzi cilvēki domā, ka tā attīstības rezultātā roboti pārņems daudzas cilvēku pildītas funkcijas. Taču tam tā nebūt nav jānotiek. Patiesībā mākslīgais intelekts var palīdzēt juristiem palielināt darba efektivitāti.
Piemēram, paraudzīsimies uz juridisko izpēti. Parasti tā prasa daudz laika un darba — neskaitāmas stundas jāpavada šķirstot vecas putekļainas likumu grāmatas vai biezu juridisko dokumentāciju vajadzīgās informācijas meklējumos. Taču šī procesa paātrināšanai var izmantot mākslīgo intelektu, kas automātiski veic meklēšanu un identificē attiecīgo informāciju. Tādējādi tiek samazināts juristu laika patēriņš un viņi var koncentrēties citu uzdevumu veikšanai, piemēram, konsultēt klientus vai gatavoties lietas izskatīšanai tiesā.
Mākslīgo intelektu var izmantot arī, lai savestu juristus kopā ar potenciālajiem klientiem. Šī iespēja īpaši noder mazām juridiskām firmām, kam trūkst resursu plašām mārketinga kampaņām, vai individuāli praktizējošiem juristiem, kuri veido savu klientu bāzi. Izmantojot mākslīgo intelektu potenciālo klientu noteikšanai, kam nepieciešami piedāvātie pakalpojumi, juristi var būt pārliecināti, ka viņi veltīs savu laiku tikai tām lietām, kuru rezultāts, visticamāk, būs pozitīvs. Tieši šajā jomā LEGID lieliski izdodas sniegt vērtību saviem lietotājiem.
Vēl kāda joma, kurā mākslīgais intelekts var palīdzēt juristiem, ir tādu dokumentu kā līgumi sagatavošana. Mākslīgais intelekts spēj izanalizēt lielu skaitu līdzīgu dokumentu un noteikt shēmas un tendences. Tas nozīmē, ka juristi var ātrāk un precīzāk sagatavot dokumentus, nekā strādājot bez mākslīgā intelekta sniegtā atbalsta.
Līdztekus mākslīgajam intelektam tieslietu nozarē ienāk arī tādas revolucionāras inovācijas kā blokķēdes un viedie līgumi. Arī šīs tehnoloģijas saskaras ar zināmu pretestību, jo tiek uzlūkotas kā nepārbaudītas un sevi nepierādījušas. Taču tām ir daudz iespējamu lietojumu tieslietu nozarē.
Piemēram, blokķēdes varētu izmantot drošas pretviltošanas sistēmas izveidei juridisko dokumentu uzglabāšanai. Tas būtu īpaši noderīgi tādiem dokumentiem kā līgumi, kas jāglabā drošībā un kam jābūt pieejamiem visām pusēm.
Viedie līgumi ir vēl viena joma, kurā potenciāli varētu izmantot blokķēžu tehnoloģiju tieslietu nozarē. Viedais līgums ir līgums, kas pierakstīts datorprogrammas veidā un tiek glabāts blokķēdē. Tas nozīmē, ka to var izpildīt automātiski bez cilvēka iesaistīšanās. To var izmantot īpašuma iegādes un pārdošanas procesa racionalizēšanai, piemēram, automātiski nododot īpašuma tiesības pēc līguma noteikumu izpildes.
Kā redzat, revolucionārām inovācijām būtu jābūt jurista labākajam draugam. Jaunām tehnoloģijām tieslietu nozarē ir daudz potenciālu lietojumu, un ir tikai laika jautājums, līdz tās sāks izmantot plašāk. Tādas platformas kā LEGID uzlabo šo tehnoloģiju pieejamību un padara tās lietotājiem draudzīgākas, kā rezultātā juristi ir ieguvēji.
Uzziniet vairāk par to, kā mūsu platforma var palīdzēt jums izmantot revolucionāras inovācijas tieslietu nozarē, tīmekļa vietnē www.legid.app.